Organizācija Oxfam Vācija ir aprēķinājusi, cik ilgi jāstrādā katram Lidl lielveikala piegādes ķēdes dalībniekam, lai nopelnītu 4500 euro. Plantāciju strādniekam Ekvadorā, sauksim viņu par Migelu, tas prasa vienu gadu. Lidl veikalu darbiniekam tas prasa mazāk par 8 nedēļām. Lidl vadītājs Svens Zaidels šo naudu nopelna 5,5 stundās, bet Lidl dibinātājam un īpašniekam Dīteram Švarcam tas prasa tikai 68 sekundes.

Sarežģītās Lidl struktūras dēļ koncerna kopējos ienākumus ir grūti precīzi noteikt. Oxfam lēš, ka 2014/2015 finanšu gadā Lidl peļņa bija 3,5 miljardi euro.

Ne tikai banānu plantāciju strādnieki, bet arī, piemēram, kasieri Eiropas lielveikalos bieži nesaņem pietiekamas algas par savu darbu. Toties piegādes ķēdes otrā pusē, starp augļu kompānijām un mazumtirgotājiem, pārticības ir vairāk nekā vajadzīgs. Mēs domājam, ka ir svarīgi runāt par nevienlīdzību, kas mūsdienu pasaulē arvien pieaug. Pēc Credit Suisse datiem 10% pasaules turīgāko cilvēku pieder 89% visas bagātības. Skaitļi par banānu piegādes ķēdi ir tikai viens no piemēriem, kas vērš uzmanību uz augošo nevienlīdzību.

Banāni ir visvairāk tirgotie augļi pasaulē. Lai cilvēki tos pirktu, nav vajadzīga reklāma, jo ikviens tos vēlas iegādāties. Cik lēti vien iespējams.

Eksotika. Saldums. Ātra un veselīga uzkoda, ko nav jāiepako.
Tonnām indīgu ķimikāliju, zeme bez dzīvības, nožēlojamas algas, veselībai kaitīgs darbs.
Stāstam par banāniem ir tumšā puse. Atklāsim to kopā!

Banānus audzē, novāc un iepako cilvēki. Kāda ir viņu dzīve plantācijās?

Maqbud

Iż-żjara fil-komunità li tgħix f’nofs l-egħlieqi tal-banana, fejn il-ħaddiema jaħdmu u jgħixu, kienet waħda mill-iktar esperjenzi tad-dwejjaq li kelna tul dan il-vjaġġ fil-Kosta Rika u l-Panama. Il-villaġġ qisu nassa, li l-ebda miraklu ma jista jeħilsek minnu. Dawk li jgħidu li hija faċli ssib xogħol aħjar, jibdew jaħsbuha mod ieħor jekk jiġu hawn…

“Ħajti ma tistax tkun agħar minn hekk.”

Ninsab waħdi

“Meta tkun omm xebba, it-tfal għandhom bżonn il-ħin tieghek kollu. Imma, ħin huwa l-iktar ħaġa li ma jkollokx meta tkun qed tagħmel dan ix-xogħol. Għax meta tasal fis-sitta jew fis-seba’ ta’ filgħaxija tkun wisq għajjiena, kwasi rieqda. Lit-tifla naraha siegħa kuljum. It-tifla l-oħra ukoll tixtieq tarani imma dejjem ngħidilha li rrid nieħu ħsieb lil kulħadd, u ma nistax nagħżel bejnhom u ix-xogħol, li rrid nqassam l-affarijiet… ilni naħdem f’din il-pjantazzjoni għal iktar minn tlett snin issa. U jekk ikolli nitlaq, ma nafx x’nagħmel sakemm insib xogħol ieħor. Kif se nieħu ħsieb il-familja tiegħi, lill-uliedi? Kultant ikun aħjar li tkompli kif int, tipprova tirranġa s-sitwazzjoni bil-mod. Il-paga li taqla hija baxxa, imma allinqas tkun tista tgħix xi ftit jew wisq, ħajja normali biha… m’hijiex ġusta, imma jkollok ftit sigurta allinqas.” (ħaddiema fi pjantazzjoni fil-Kosta Rika)

“Irridu nagħmlu l-mirakli b’din il-paga minima, biex inlaħħqu mal-ħajja ta’ kuljum.”

Kważi dlam ċappa

Il-laqgħa mal-ħaddiema tal-pjantazzjoni li tipprovdi l-frott lil kumpanija multinazzjonali Fyffes, sar fid-dlam, bid-dawl ġej biss minn xemgħat u mill-mowbajls, minħabba maltempata li ħolqot qtugħ ta’ elettriku għal nofs il-pajjiż tal-Kosta Rika. Imma xorta ma nistgħux nurukom l-ucuh tan-nies li tkellimna magħhom. Huma mhux biss mbeżżgħin li jitkeċċew mix-xogħol, imma anki jibżgħu għal ħajjithom.

“Sid il-pjantazzjoni jgħidilna: «Meta l-ajruplan ikun għaddej, sibu kenn!» Imma m’hemm imkien fejn nistaħbew fil-pjantazzjoni.”

Iktar xogħol, inqas flus

"Qed nippruvaw ninnegozjaw mas-sidien għall-kundizzjonijiet aħjar, imma ħadd mill-kumpanija ma jrid jiltaqa’ magħna."

Kien qed jiċċajta magħna il-ħin kollu, imma sserja hekk kif beda jiddeskrievi x’jaħseb dwar min iħaddmu, il-kumpanija Chiquita. Skond hu, il-kumpanija mhux frott tesporta, imma d-demm tal-ħaddiema. Il-kumpanija tnaqqas l-ammont ta’ ħaddiema fil-pjantazzjoni biex tiffranka l-flus - b’konsegwenza li dawk li jibqgħu iridu jagħmlu iktar xogħol. Għall-istess paga, ovjament.

Ħuta vvelenata

Dak li qed jiġri fil-Kosta Rika huwa krudili immens. Kimiċi li huma estremament perikolużi m’humiex qegħdin jiġu mmaniġjati kif suppost, u b’hekk qed iħammġu l-ilma u joqtlu l-ħut u annimali oħrajn.

Conter huwa nematiċida fil-forma ta’ trab, u dan permezz tax-xita, qed jispiċċa f’postijiet fejn mhux suppost. Spiċċa fix-xmara hawnhekk u qatel il-ħut kollha. Meta l-kumpanija indunat b’dak li seħħ, bgħatet lil raġel li suppost jieħu ħsieb is-sostenibbilta tal-produzzjoni, biex ineħħi l-ħut u jarmieh. U hekk għamel u ma qal xejn. Jien irrapurtajt dan l-inċident fuq dawn il-ħut vvelenati. Minn dak in-nhar ‘l hawn, is-sidien tal-kumpanija qed iġibu ruħhom ostili miegħi. Imma jien ħa nkompli, u jekk jiġri xi ħaġa oħra, miniex ħa nibqa sieket. Huma jippersegwitawna għax ngħidu l-verita. Huma jaraw l-oppost, il-ħażin huwa tajjeb għalihom.

"Anki jekk taqbdek uġiegħ ta’ ras mill-kimiċi, trid tibqa taħdem. Skond huma, tkun qed tivvinta."

Ma jieħdux pjaċir jaraw nisa tqal hawnhekk

Andrea kienet qed titbissem tul il-konversazzjoni tagħha magħna, għalkemm kienet qed tirrakkonta affarijiet koroh fuq ix-xogħol tagħha. Meta inaqgħdet mal-union, is-sieħeb tagħha ġie mkeċċi mill-istess pjantazzjoni minħabba dik il-ħaġa. U matul it-tqala, baqgħet taħdem b’kimiċi perikolużi għal ħafna ġranet għax beżgħet li tiġi mkeċċija jekk tirrifjuta.

"Kulħadd huwa mbeżżgħa, u għalhekk, mill-pjantazzjoni kollha, jien l-unika waħda li qegħda fil-union."

Monokultūras un indīgi pesticīdi apdraud vidi.

Tikai kokvilnas plantācijās lieto vēl vairāk pesticīdu nekā banānu audzēšanā.

Kādas ir pesticīdu lietošanas sekas?

Indīgās ķimikālijas, ko lieto plantācijās, ir ļoti bīstamas cilvēku veselībai, taču, ja strādniekiem neizsniedz aizsargtērpus, var ietaupīt naudu. Un tā tiek darīts.

Banānus pārdod ļoti lēti, taču kāds vienmēr maksā patieso cenu.

Lielveikali zina, ka cilvēki pievērš uzmanību banānu cenai kilogramā, tāpēc pārdod tos ļoti lēti. Zemās cenas piesaista pircējus, kas kāro pēc atlaidēm.

Kaut arī banāni ir ceļojuši pāri puspasaulei, tie vidēji ir par ceturtdaļu lētāki nekā vietējie āboli.

Ražošanas izmaksas un dzīves dārdzība strauji aug

Gan cilvēki, gan vide cieš no spiediena samazināt izmaksas

Cenas veikalos paliek nemainīgi zemas

Banány v akci

Kurš un cik daudz saņem no banānu mazumtirdzniecības cenas?

Velc katru banānu piegādes ķēdes daļu pie atbilstošā skaitļa. Uzmini, cik liela daļa no banānu cenas veikalā nonāk pie katra piegādes ķēdē iesaistītā! Pēc tam mēs pastāstīsim, kā ir patiesībā.

STRĀDNIEKS
PLANTĀCIJAS ĪPAŠNIEKS
LIELVEIKALS
EKSPORTĒTĀJS
IMPORTĒTĀJS
MUITAS NODOKLIS
NOGATAVINĀŠANAS NOLIKTAVA
Kolik komu připadne z prodejní ceny banánu?
Kolik komu připadne z prodejní ceny banánu?
  • 41%
  • 7%
  • 18,8%
  • 4,3%
  • 10,6%
  • 13,1%
  • 5,2%

Daži procenti vairāk strādniekiem, un dzīve plantācijās būtu daudz vieglāka.

Il-ħajja qed togħla hawnhekk

Fil-Panama, rajna kjus twal ta’ nies jistennew għall-ikel li qed jitqassam mill-gvern lokali, peress li ma jaffordjawx jixtruhom mill-ħwienet. Kien ikel bażiku, xkejjer ta’ ross u fażola. Għal parti kbira mill-popolazzjoni tal-Panama u Kosta Rika hi diffiċli li jixtru ikel frisk, bnin u nutrittiv. U x’kienet l-ikbar sorpriża? Il-basal u l-karrotti qed jinġiebu hawn mill-Olanda, bl-istess mod li qed jaslu ghandna fl-Ewropa. Ħaxix - vjaġġatur.

"Meta tkun fqir, trid tiekol dak li taffordja."

Lil hinn mill-fruntieri

“Jien għandi erbat itfal, tlieta fin-Nicaragua and wieħed hawn. It-tifla l-kbira għandha erbatax-il sena, imbagħad għandi tifel ta’ ħdax-il sena, u tifla oħra li għandha tmien snin. Hawnhekk għandi l-iżgħar wieħed, għandu sena u twieled hawn.

Is-sitwazzjoni fin-Nicaragua hija differenti, m’hemmx xogħol… ġejna hawn biex infittxu xogħol u ħajja aħjar. U n-nies jieħduha kontrina għax aħna minn Nicaragua, jistaqsuna għalfejn qegħdin hawn u jridu jweġġawna.

Aħna nitilqu għax-xoghol fil-ħamsa ta’ filgħodu u niġu lura fit-tard, għas-sitta, s-sebgħa. U għal dik naqilgħu għaxar jew tnax-il elf Colons (16.50ewro jew 20ewro). Jien nibgħat parti mill-flus in-Nicaragua, lil missieri. U għandna bżonn madwar erbgħin elf Colons (67 ewro) fil-ġimgħa għall-ikel.”

"Meta nħallas il-kera, ma jkolliex flus għall-ikel."

Ma nixtiequx ħafna

Tkellimna mal-ħaddiema tal-kumpaija, li jipprovdu l-banana lil Fyffes, fil-bitħa tad-dar sempliċi tagħhom. Meta ttawwalna ġewwa, ma kienx hemm ħafna x’tara, kienet kważi vojta. In-nies lokali m’għandhomx ħafna affarijiet.

Il-klieb tal-lokal ma ħadux grazzja magħna u bdew jinbħu ħafna, tant li ma stajniex niftemu. U probabbilment, lanqas ix-xadini li kienu fis-siġar ma ħadux gost bina. Forsi tista tinduna mill-ħoss li qed jagħmlu fil-filmat.

"Jekk tridhom iħallsuk tax-xogħol li għamilt, ħa jkeċċuk."

Kurš var ietekmēt plantāciju strādnieku dzīvi?

Mūsdienās daudzās valstīs pārtikas tirgū dominē mazumtirgotāji, kam ir milzīga ietekme.

Patiesībā lielveikali darbojas kā starpnieki starp mums un ražotājiem. Tie izlemj, kuru piegādātāju preces nonāks pie pircējiem. Šāda loma var tikt ļaunprātīgi izmantota, un lielveikali to nešaubīgi dara.

Piegādātājiem tiek noteikti ļoti neizdevīgi nosacījumi, kas visus riskus no mazumtirgotāja noveļ uz ražotāja pleciem un uzspiež zemas cenas.

Kdo má v banánovém světě největší moc?

Spiediens samazināt izmaksas visvairāk ietekmē piegādes ķēdes pašu sākumu. Mazie zemnieki un strādnieki, paši vājākie piegādes ķēdes dalībnieki, cieš visvairāk.

Iepriekš banānu tirgu kontrolēja dažas tropisko augļu kompānijas, taču pēdējos gados tās aizvieto vēl spēcīgāki spēlētāji – lielveikali. Arvien biežāk mazumtirgotāji iepērk augļus tieši no ražotājvalstīm.

Lielākā daļa Latvijas patērētāju pārtikas preces pērk lielveikalos, tādēļ pārtikas ražotājiem ar savu preci sasniegt lielveikalu plauktus ir ļoti svarīgi.

Stāsti no plantācijām var būt arī citādi

Ir vietas, kur banānu industrija darbojas citādi, nekā iepriekš aprakstīts. Sertifikācijas sistēmām, neatkarīgām arodbiedrībām un vietējām autoritātēm ir svarīga loma banānu stāsta gaišākajā pusē.

Izkliedē šaubas!

  • Viens no visvairāk respektētājiem produktu ētiskas izcelsmes apliecinājumiem ir Godīgās tirdzniecības (Fairtrade) sertifikācija. Sertificētas preces ir marķētas ar viegli atpazīstamu zīmi zilā, zaļā un melnā krāsā. Godīgās tirdzniecības stiprā puse ir fiksēta minimālā cena, ko saņem ražotājs, un sociālā prēmija.
  • Pasaulē banāni ir viena no pamanāmākajām Godīgās tirdzniecības precēm. Blakus kafijai un kakao tie ir viena no precēm, kur sertifikācija noritējusi visveiksmīgāk. Sertificē gan plantācijas, gan kooperatīvus jeb organizācijas, kas apvieno mazos zemniekus. Daudzi Godīgās tirdzniecības ražotāji lepojas arī ar bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātiem, bet pievērs uzmanību, ka tas nav viens un tas pats! Godīgās tirdzniecības standarti neietver tik plašas vides aizsardzības prasības kā bioloģiskā sertifikācija.
  • Tomēr iespējami mazāka lauksaimniecības ķimikāliju izmantošana ir daļa no Godīgās tirdzniecības noteikumiem. Piemēram, zemnieki starp kultūraugiem sēj mazus augus, kas aizkavē nezāļu izplatību un uzlabo augsnes auglību, samazinot herbicīdu nepieciešamību. Godīgā tirdzniecība aizliedz izmanot pašus kaitīgākos pesticīdus.
  • Bērnu darba aizliegums, demokrātiska vadība un vienlīdzība ir daži no Godīgās tirdzniecības pamatprincipiem. Citi svarīgi principi ir minoritāšu tiesību aizsardzība un sieviešu rīcībspējas palielināšana, lai tām dotu iespēju attīstīt un likt lietā savas prasmes. Attēlā smaidošā Kolete Korenalda, Godīgās tirdzniecības kooperatīva “Coobana” grāmatvede.
  • Audzētāju kooperatīvi un plantācijas saņem papildus 1$ par katru banānu kasti. Tā ir sociālā prēmija, ko tie var investēt ražošanā vai kopienas attīstībā. Lēmumu par prēmijas izmantošanu demokrātiskā ceļā pieņem paši strādnieki. Attēlā viens no kooperatīva “Coobana” dibinātājiem Santiago Kastiljo-Moraless.
  • Piemēram, Panamiešu “Coobana” kooperatīvs, pateicoties sociālajai prēmijai, vietējiem iedzīvotajiem ir nodrošinājis ūdens tvertnes, jo ūdens kopējā akā bija netīrs. Toties ciematā, kur vēl nesen visi izmantoja kopējas labierīcības, katra ģimene saņēma naudu, lai ierīkotu savu vannas istabu un tualeti. Donja Karmena to ir izrotājusi ar mežģīnēm.
  • Kooperatīvs arī atbalsta savu biedru māju celtniecību vai remontu un piešķir zemi cilvēkiem, kas ieradušies no pilsētām, lai tie varētu uzbūvēt paši savu mājokli. (Luciana Palacio)
  • Izmantojot prēmijas, “Coobana” arī uzcēla divus veikalus, kur pārdod pamata pārtikas preces par zemākām cenām nekā citos veikalos. Panamā, salīdzinot ar cilvēku algām, pārtika ir ļoti dārga, un daudzas ģimenes nevar atļauties pārtiku ar pietiekamu uzturvērtību. Aiz kooperatīva veikala letes ir Adālija Beikere-Smita.
  • Parasti daļa prēmijas tiek izmantota izglītības atbalstam. “Coobana” piešķir stipendijas visiem, kam ir labas atzīmes un kuri vēlas mācīties. Citos kolektīvos atkarībā no vajadzībām tiek būvētas skolas vai algoti skolotāji. (Júlia Santos)
  • Arī veselības aizsardzība ir svarīga, tādēļ strādniekus no sertificētām plantācijām var viegli atpazīt pēc gumijas cimdiem, priekšautiem un citiem aizsarglīdzekļiem. Strādnieki Godīgās tirdzniecības uzņēmumos arī saņem likumā noteiktu minimālo algu vai arī attiecīgās industrijas vidējo algu konkrētajā valstī atkarībā no tā, kura ir augstāka.
  • Bez Godīgās tirdzniecības sertifikācijas eksistē arī vecāka, tradicionālā Godīgās tirdzniecības sistēma, kurā ir iesaistītas kompānijas, kas tirgo 100% godīgās tirdzniecības preces. Godīgās tirdzniecības principu ievērošana garantē to dalību Pasaules Godīgās tirdzniecības organizācijā. Attēlā Ekvadoriešu tradicionālā kooperatīva UROCAL grāmatvedis izsniedz algas zemniekiem.
  • Pastāv tik daudz sertificēšanas sistēmu, ka patērētāji bieži apjūk. Bieži uz banāniem ir atrodama uzlīme ar zaļu vardi, kas norāda uz “Rainforest Alliance” (RA). RA standarti gan ir diezgan neskaidri, un tos ir samērā grūti pārbaudīt, kā arī tie neiekļauj ne garantētu minimālo cenu, ne sociālo prēmiju…
  • Neatkarīgas arodbiedrības arī ir spējīgas uzlabot darba apstākļus plantācijās. Strādniekiem eksportētājvalstīs bieži ir ļoti maz informācijas par savām tiesībām, piemēram, par to, cik daudz tiem būtu jāsaņem. Attēlā arodbiedrības biedrs rāda starpību starp viņu saņemto algu un to, cik strādniekiem pēc likuma pienāktos.
  • “Arodbiedrības ir svarīgas, un tās ir nepieciešamas, lai jebkāda daļa no kompānijas peļņas patiešām sasniegtu plantāciju strādniekus – lai tiem nodrošinātu labāku atalgojumu, augstāku dzīves līmeni, labāku veselības aprūpi un mājokļus, iespēju izglītoties un arī dažkārt atpūsties. Vienkārši iespēju dzīvot krāsaināku dzīvi, jo viņu apstākļi bieži ir pazemojoši,” – Didjē Leitons-Valverde, arodbiedrību organizācija SITRAP, Kostarika.
  • Pat valdībām var būt nozīmīga loma, ja tām tiešām rūp zemnieku un strādnieku tiesības. Piemēram, Ekvadorā valdība ir ieviesusi minimālo banānu iepirkuma cenu par kasti un nodrošina šo noteikumu ievērošanu, veicot inspekcijas un piemērojot augstas soda naudas. Panamā biežas ir Darba ministrijas inspekcijas, kas pārbauda darba aizsarglīdzekļu esamību.

Banāniem pa pēdām!

PERU

Lielākā daļa banānu, kas nāk no Peru, ir ar bioloģisko sertifikāciju, jo ģeogrāfisko apstākļu dēļ Peru banānus ir iespējams audzēt bioloģiski. Audzēšanas apgabali atrodas kalnu ielenkumā, tāpēc kaitēkļi un slimības audzētājiem sagādā mazāk raižu.

EKVADORA

Ekvadora ir pasaulē lielākā banānu eksportētāja. Tās valdība ir noteikusi oficiālu minimālo cenu par kasti banānu, lai aizsargātu zemniekus no cenu svārstībām tirgū un uzpircēju izdarītā spiediena. Ekvadora arī cenšas nodrošināt, lai minimālā alga būtu iztikšanai pietiekama.

KOLUMBIJA

Šī valsts ir viena no piecām lielākajām banānu eksportētājām. Šeit vēsturiski ir izveidojušās spēcīgas arodbiedrības ar lielu biedru skaitu, tomēr būt arodbiedrības aktīvistam Kolumbijā nozīmē arī pastāvīgi saņemt draudus dzīvībai un riskēt ciest no vardarbības.

GVATEMALA

Gvatemalā banānus audzē Izabala reģionā un Karību jūras piekrastē, kā arī valsts otrā pusē, Klusā okeāna piekrastē. Klusā okeāna pusē ir ļoti daudz problēmu, jo vardarbības dēļ tur nedarbojas arodbiedrības, pret to biedriem tiek vērsta vardarbība, draudi, nolaupīšanas un slepkavības. Arī Karību jūras piekrastes arodbiedrības cieš no vardarbības, bet tām ir iespēja ar darba devējiem vienoties par labākiem darba apstākļiem.

DOMINIKĀNAS REPUBLIKA

Banāni ir otra nozīmīgākā Dominikānas Republikas eksportprece, un liela produkcijas daļa ir bioloģiski audzēta. Divas trešdaļas nodarbināto ir imigranti no kaimiņos esošās Haiti, kuru dzīves un darba apstākļi ir patiešām satraucoši. Daudzi no viņiem valstī ir nelegāli, bet 2015. gadā tika uzsākta pakāpeniska dokumentācijas sakārtošana, kas arvien turpinās.

FILIPĪNAS

Filipīnas ir otra lielākā banānu eksportētājvalsts pasaulē, bet tā lielākoties piegādā banānus Āzijas tirgum. Eksportēta tiek aptuveni ceturtā daļa banānu, bet pārējo patērē paši filipīnieš.

KOTDIVUĀRA

Banānu eksports no Āfrikas valstīm pakāpeniski pieaug, bet apstākļi plantācijās ir nemainīgi slikti. Darba dienas ir ļoti garas un algas ir nožēlojamas tāpat kā darba drošības standarti un veselības aizsardzība, tomēr 2015. gadā Kotdivuārā izveidojās arodbiedrība, apvienojot četras strādnieku organizācijas.

KAMERŪNA

Banāni ir Kamerūnas piektā svarīgākā eksporta prece, kas nonāk Eiropā, galvenokārt Francijā un Lielbritānijā. Plantāciju strādnieki Kamerūnā saņem niecīgas algas un nevar nodrošināt savas pamatvajadzības, bet darbs, kas ilgst garas stundas, ir grūts un bīstams, bez aizsardzības no slimībām un ievainojumiem. Tomēr pastāv arī arodbiedrība FAWU, kas palīdz strādniekiem aizsargāt savas tiesības.

UGANDA

Uganda seko Indijai to valstu topā, kur izaudzē visvairāk banānu. Šie augļi ir vietējo iedzīvotāju diētas pamatā. Ugandieši apēd līdz kilogramam banānu dienā (!), bet tie galvenokārt ir sāļie plantāni, kas mazliet līdzinās mūsu kartupeļiem.

KARĪBU SALAS

Šobrīd vairāk nekā 85% Vējpuses Antiļu salās (Karību jūrā) audzēto banānu ir Godīgās tirdzniecības (Fairtrade) sertificēti. Pateicoties sertifikācijai, vietējie audzētāji, kas apvienojušies asociācijā WINFA (Windward Island Farmers Association) ir spējīgi pārvarēt problēmas, ko pēdējos gados sagādā dabas katastrofas, tai skaitā ar klimata pārmaiņām saistītas viesuļvētras.

MADEIRA

Portugāles autonomās teritorijas Madeira un Azoru salas piegādā banānus savai kontinentālajai metropolei. Kaut arī šie banāni parasti ir dārgāki nekā no Latīņamerikas ievestie, portugāļi bieži tiem dod priekšroku.

LIELBRITĀIJA

Briti ir lielākie banānu ēdāji Eiropā un patērē gandrīz 18 kilogramu gadā. Banānu patēriņš ir augsts arī Skandināvijā un citviet Eiropā. Diemžēl banānu cenas Apvienotajā Karalistē ir ļoti zemas, jo mazumtirgotāju starpā norisinās “cenu kari”.

INDIJA

Indijā audzē visvairāk dažādu banānu šķirņu pasaulē – šeit var atrast vairāk nekā 670 kultivētus un savvaļas banānu veidus!

GVADALUPE UN MARTINIKA

Kopš 20. gs 20. gadiem Gvadelupa un Martinika, būdamas Francijas aizjūras teritorijas, bija tās galvenās banānu piegādātājas. Arī šodien tur izaudzē 30% Francijā patērēto banānu.

IGAUNIJA

Pēc Eiropas Komisijas 2014. gada datiem Igaunijā ir viskoncentrētākais mazumtirdzniecības tirgus Eiropā. Piecas mazumtirgotāju ķēdes kontrolē 76% pārtikas tirgus. Latvijā divi lielākie mazumtirgotāji kontrolē vairāk nekā pusi tirgus, bet pārējie lielveikali ir mazāk ietekmīgi. Vismazāk koncentrētais tirgus turpretim ir Rumānijā un Bulgārijā.

ŠVEICE – Ženēva

Banānu ievedmuita Eiropas Savienībā bija iemesls ieilgušam strīdam starp ES un ASV, dēvētam par “banānu kariem”. Tiem punktu pielika Pasaules Tirdzniecības organizācija un 2010. gada Ženēvas konvencija, kas nosaka, ka nodokli ir pakāpeniski jāsamazina, līdz 2019. gadā tas sasniegs € 114 par tonnu.

KANĀRIJU SALAS

Kanāriju salas galvenokārt piegādā banānus Spānijai. 55% Spānijā patērēto banānu nāk no ES valstīm, lielākoties no Kanāriju salām. 1888. gadā pirmā kavendiša šķirnes banānu krava no šejienes tika nosūtīta uz Angliju, kur to nopirka Tomass Faifs.

VĀCIJA

Lidl un tās māsas kompānija Kaufland ir bāzētas šeit. Lidl ir veikali 26 valstīs, un tā gada apgrozījums ir 79,3 miljardi euro, kas to padara par ceturto lielāko mazumtirdzniecības uzņēmumu pasaulē un pirmo Eiropā.

PASAULES OKEĀNS

Agrāk kuģi, kas pārvadāja banānus, bija jāpiepilda līdz maksimumam un prece varēja ātri sabojāties. Šodien banānus var pārvadāt atdzesētus konteineros, kas kompānijām nodrošina lielāku elastību, jo ir iespējams pārvadāt tikai tik augļu, cik nepieciešams.

Šī karte ir neobjektīva!

Tehnisku ierobežojumu dēļ mēs izmantojam tradicionālo Mercator pasaules karti, kas rāda valstis, kuras atrodas tuvāk poliem, proporcionāli lielākas nekā tās, kas ir tuvāk ekvatoram. Rezultātā Eiropa izskatās lielāka nekā patiesībā. Labāk ir skatīt karti Galla-Pītersa attēlojumā, kas saglabā atainoto teritoriju proporcijas.

Paplašini savus redzesloku šeit!

Iesaisties!

Vai ir iespējams kaut ko darīt? Protams, ir!

Tropisko augļu kompānijas un lielveikali mainīs savu rīcību tikai tad, ja saņems signālu no patērētājiem, kam rūp, no kurienes nāk preces viņu iepirkumu grozos un kāds ir to stāsts.

Iespēja mainīt banānu stāstu pieder tev!

Sazinies ar veikaliem, kur visbiežāk iepērcies, un prasi, lai tie piedāvātu Godīgās tirdzniecības banānus! To vari izdarīt, piemēram, nosūtot e-pastu uz klientu apkalpošanai paredzētajām adresēm, kas atrodamas lielveikalu interneta vietnēs.

Izvēlies Godīgās tirdzniecības un bioloģiski audzētus banānus, ja tādi ir pieejami!

Sledujte, co děláme

Seko mums sociālajos tīklos un atbalsti mūsu aicinājumus parakstīt lūgumrakstus starptautiskām kompānijām un

Facebook: https://www.facebook.com/ZalaBriviba/

Twitter: https://twitter.com/ZalaBriviba

Kas mēs esam?

Šī vietne ir tapusi starptautiskas kampaņas “Izvēlos godīgus augļus” (Make Fruit Fair) ietvaros. Kampaņa cīnās par godīgāku un ilgtspējīgāku banānu un citu augļu tirdzniecību. Latvijā to īsteno Zaļā brīvība. 

Mēs priecāsimies, ja jūs vēlēsieties par mums uzzināt vairāk! Sazinieties, rakstot mums ingrida@zalabriviba.lv vai apmeklējiet www.zalabriviba.lv.

Satura autori ir Jākubs Freivalds, Staņislavs Komineks, Pavla Kotikova un Barbora Trojāka no Čehijas. Lielākā daļa fotogrāfiju un videomateriālu tika uzņemti Kostarikā un Panamā 2016. gada jūlijā un augustā. Jūs varat izmantot šī materiāla saturu nekomerciālos nolūkos, pievienojot atsauci uz tā autoriem (CC-BY-NC).

Informācijas avoti ir atrodami šeit: